Baltijas vadošo izstāžu rīkotājs
15. - 16.02. - Ķīpsalas halle
Erotiskie stāsti

Pusnakts negaiss

Pirmssākumi šim stāstam meklējami jau labu laiciņu atpakaļ un dažādi piedzīvojumi bijuši gana, bet šis ir īpašs - ko prāts nekad vairs neaizmirsīs. Stāsts par diviem cilvēkiem, kas viens otru saprot un jūt vairāk, kā būtu pieklājīgi, bet satikušies ne īstajā laikā savos dzīves ceļos. Stāsts, kuram pēc vispār pieņemtas loģikas būtu jābeidzas, bet jūtu ķīmijai jau nepavēlēsi. Tā nu tika nolemts pēc pāris nedēļu strīdiem un nesaskaņām visu beidzot izbeigt un sākt dzīvot pareizo dzīvi, pēc vispār pieņemtām normām un notīm, bet Viņš, gribēja vēl pēdējo reizi izbaudīt to, ko nedrīkst, izbaudīt tuvību, kas katru reizi šķiet arvien kaislīgāka un reibinošāka, izsapņot sapni, kas dažādu iemeslu un apstākļu sakritību dēļ, nav bijusi iespējama – pamosties kopā. Viņam plāns banāls, bet pašam šķiet skaists, kaut kas starp romantiku un vientulību – iekāpt laivā, satikt savu mīļoto, tikt līdz jūrai, kur sagaidīt saulrietu un kaut kur krastā pārlaist nakti. Tiek sagatavotas segas, siltas drēbes, jo ārā vairs nav pavasaris, bet arī vasara vēl nav, naktis drēgnas, lietus arī ir biežs viesis, nedaudz alkohola un ļoti daudz strauju sirdspukstu par to, kas gaidāms. Viņš jau ir laivā un dodas uz satikšanās vietu. Viss gan nav tik rožaini, jo Viņai ir aizkavēšanās kādā pasākumā un tik drīz vaļā netiks. Skumji, jo tas nozīmē, ka viņa plāns ar saulrietu jūrā tieši tajā brīdī izgaisis kā aizsmēķētas cigaretes dūms. Tiek atvērts alkohols, uzjaukts pirmais kokteilis un gaidīšanas svētki var sākties. Domas neliek mieru, jo vairs nav ne jausmas ko darīt, kā būs, arī domas par to, kā vispār kaut ko tik stulbu ir iespējams iedomāties un kaut kur braukt ar laivu, bet neko darīt. Sāk satumst, saulīte jau sen kā norietējusi, bet šajā brīdī taču vajadzēja būt jau jūrā, bet līdz turienei vēl vismaz stundas brauciens. Bet tad parādās Viņa – arī viegli iedzērusi, smaidīga, kā vienmēr koķetīga, izaicinoša un apbrīnojami skaista. Viņš pasniedz Viņai roku un palīdz iekāpt laivā, nosēdina viņu sev pretī, acu skatieni satiekas un vairs nav atraujami, lai kādi dabas spēki stātos tiem pretī. Beidzot var doties kaut kur, vienalga kur, galvenais - prom no civilizācijas. Tas arī tiek īstenots un ārā viss satumst ar vien vairāk, tikai prožektors laivas priekšā izlauž ceļu cauri tumsonībai. Ārā iestājās nakts. Viss ir pilnīgi tumšs, kaut kur redzams mēness, kas viegli izgaismo apkārtni un tiek nolemts nekur tālāk nedoties, palikt tur pat – kādā klusā upes līcī, kuru ieskauj mēnesnīcas ieskautas meža aprises. Viņiem abiem uzbudinājums vairs pat neļauj normāli savā starpā komunicēt, jo abiem prātā ir tikai viens, bet izrādīt to nedrīkst – kā nekā viss taču ir beidzies. Ir pilnīgs klusums, ir tikai divi uzbudinājuma un kaisles pilni acu skatieni, kas sekundes desmitdaļā būtu gatavi satikties un mesties kaislīgos skūpstos.

Šķiet, ka abiem prātā drēbes jau sen kā ir pazudušas, un vienīgais ir ilūzija par to, cik kaislīgi abu ķermeņi ir saplūduši kopā, bet vēl ne… Abi apsēžas viens otram blakus, pietiekami cieši, lai abu ķermeņi saskartos, kas tajā brīdī jau šķita pilnīgs neprāts. Neprāts tādēļ, ka, kā gan vēl var izturēt tēlojot, ka neko vairāk taču negribas! Tiek uzjaukti pāris kokteiļi, tie tiek malkoti, bet sarunu nav – ir tikai kaisles pārņemti drebuļi, viss trīc. Viņa skaidri zina, ka atliek tikai paskatīties Viņam acīs, lai Viņa tur lejā kļūtu mikla, nevarot sagaidīt, kad beidzot Viņa pieskārieni to sajutīs. Arī Viņš apzinās, ka no sajūtas tikai atrodoties Viņai blakus, Viņa loceklis sāk piebriest un jebkurā mirklī būtu gatavs doties Viņā. Bet arī tā ir bauda – bauda gribēt, bet vēl nedabūt, bauda gaidīt īsto mirkli, un īstais mirklis tuvojās. Vienā debess pamalē parādās zibens bultas un pērkons dārdi, kas nozīmē, ka ļoti iespējams drīz sāksies negaiss, bet viņi tam uzmanību nepievērsa , tieši pretēji – apbrīnoja kā zibens pēkšņi izgaismo pilnīgo tumsu un uz brīdi ir redzams pilnīgi viss, katra sejas kustība, viltīgs smīns, kas iepriekš tumsas aizsegā bija noslēpts. Tas emocijas sakāpināja vēl vairāk, un arī negaiss tuvojās ļoti strauji. Zibens spērieni ar pērkona dārdiem jau bija teju virs galvas, kļūst neomulīgi un bailīgi, bet arī neparasti un vēlme pēc seksa tikai aug augumā. Viss… pietiks… to šķiet viņi nodomāja vienlaicīgi un metās viens otra apskāvienos un kaislīgos skūpstos, nekāda priekšspēle šoreiz pat nav vajadzīga, jo tā ir bijusi visas pēdējas stundas. Ārā parādās pirmās lielās ūdens lāses, kas pāraug ārkārtīgi spēcīgā negaisā, paslēpt drēbes no lietus nenāk ne prātā, tās tiek steigšus rautas nost un pagrūstas kur kurā, un jau pēc brīža viņi ir pilnīgi kaili. Lietus ir nežēlīgi spēcīgs un auksts, viņi ir apskāvušies skūpstot viens otru, un sāk pamosties mežonīga vēlme pēc kaislīga, spēcīga seksa, tieši tāda, kā tas starp viņiem vienmēr ir bijis. Viņš viņu noguldīja uz segām, kas palika ar vien slapjākas un slapjākas, uzgūlās viņai virsū, abi trīcēja gan no aukstuma, gan no baudas, no kuras varētu kliegt pilnā balsī, ka gribās vēl. Viņš piecēlās sēdus un viņu glāstīja, un baudīja katru viņas ķermeņa izliekumu, to kā ūdens tikko nokritis uz viņas auguma pa to tecēja nost, krūšu galus, kas no uzbudinājuma un aukstā ūdens bija palikuši stingri, kas tā vien sauca pēc mēles rotaļām ap tiem. Viņa glāsti kļuva uzstājīgāki un viņš vairs nespēja ilgāk noturēties, lai nepieskartos vietai, kas Vņai liek ieelsoties no pirmā pieskāriena baudas. Viņš maigi ieslidināja Viņā pirkstu, sajūtot miklumu, kas viņu tur gaidīja.

Viegli kustinot pirkstu, Viņš baudīja to, kā viņa beidzot ir sajutusi to, ko tik ilgi bija gribējusi. Viņš paralēli laizīja Viņas krūšu galus un pirkstu pieskārieni kļuva dziļāki un straujāki, kas momentāli Viņu bija pietuvinājuši orgasmam. Arī Viņa bija uzsākusi rotaļas ar Viņa locekli, kas bija pilnīgi piebriedis nevarot sagaidīt, kad aukstā ūdens apņemts Viņš beidzot ieslīdēs Viņā, izbaudot karsto miklumu, kas sniegs neaizmirstamu baudu jau kārtējo reizi. Viņš cieši apskāva Viņu un iegāja Viņā. Sakāpinātais uzbudinājums bija jau darījis savu, un neprāts pēc augstākās baudas virsotnes lika kustēties ar vien straujāk un straujāk, abu elpas un elsi šķiet pāršalca visu apkārtni. Skaidrs, ka kulminācija ir pienākusi - varētu beigt jebkurā brīdī, bet tik ļoti gribās baudīt šo visu vēl un vēl, tāpēc pirms pašām beigām Viņš apstājās, kas savukārt Viņu padarīja traku, jo tas notika tieši pirms Viņas beigām. Tas tracināja, viņa gribēja Viņu sevī sajust vēl un vēl, bet viņš gribēja viņai atkal pieskarties ar pirkstiem, viņš viņā ieslīdēja un uzsāka straujas kustības ar pirkstiem, gūstot baudu skatoties kā viņai tuvojas orgasmam, kā viņas ķermenis no baudas sāk izlocīties, kā viņa elso un baudas pārņemta vaid, un Viņš negrasījās apstāties - rokas kustības kļuva vēl uzstājīgākas, Viņa ar roku ieķērās Viņa loceklī, kas joprojām bija stingrs no uzbudinājuma, ko sniedza pieskārieni Viņai. Viņa uz brīdi sastinga un jau tā slapjums visapkārt kļuva vēl slapjāks no orgasma, ko tikko Viņa saņēma. Spēcīgais orgasms lika viņas ķermenim raustīties un trīcēt, bet Viņš no tā visa juka vai prātā, jo arī Viņš vairs nespēja izturēt un domas par orgasmu vairs nelika mieru. Viņš mirkli pagaidīja, lai Viņa spēj nomierināties, tad apgrieza Viņu riņķī un strauji iegāja Viņā no aizmugures. Viņai tas patika, arī Viņa juta, ka Viņas otrais orgasms, ko izraisa Viņa locekļa kustības, ir tepat, vēl tikai drusciņ, vēl drusciņ straujāk un dziļāk, ātrāk, spēcīgāk, un tas bija klāt, Viņa burtiski saļima, Viņš izvilcis ārā locekli beidza Viņai uz muguras. Bezspēks… baudas bezspēks… arī negaiss bija pārgājis, viss bija slapjš, gan drēbes, gan segas, bet bija vienalga… bija ārkārtīgi labi… Viņi aizsmēķēja cigareti, pabeidza iesāktos kokteiļus, atrada sausākās drēbes un ar pāris no tām apsedzās, lai aizmigtu un sagaidītu rītu. Rīts atnāca auksts, ar šausmīgu drebuli iekšā, bija jāsasildās, bet tas jau ir cits stāsts.

Atkarīgais

Foto no: http://www.ownskin.com/home_detail?u=semo0&m=scrap&p=2


Komentē!
Vārds
Komentārs