Parasta diena

Viņai tā bija parasta diena. Kārtējais brauciens uz slimnīcu, lai veiktu samērā jaunu, nekaitīgu un ļoti informatīvu diagnostisko metodi jeb magnētisko rezonansi. Meklējot pareizās apģērba kombinācijas, šoreiz viņa izvēlējās sarkanu mežģīņu apakšveļu, džinsu bikses ar zemo jostu un jaciņu. Pēc īsām brokastīm un ātras biljarda spēles pie datora, viņai pakaļ ieradās brālis, lai aizvestu uz slimnīcu.

Viņai šī procedūra bija labi zināma, tāpēc satraukumam nebija iemesla līdz brīdim, kad izskatīgā meitene iegāja uzgaidāmajā telpā, kur ievēroja jaunu, pēc miesas būves spēcīgu puisi, kurš sēdēja rindā pirms viņas. Viņa apsēdās blakus, paņēma no galdiņa žurnālu un sāka lasīt. „Ko lasi?” blakus sēdošais puisis savā vīrišķīgajā balsī jautāja. „Neko īpašu - testi sievietēm,” maigi uzsmaidot, viņa deva puisim atbildi. „Kaspars,” puisis sniedza savu roku gribēdams iepazīties. „Kaspar, mamma man teica ar svešiem neiepazīties, bet vārds man ir Linda.” Kaspars skaļi iesmējās un apmulsa. Pirms jauniešiem gaidīja vēl divi cilvēki, tāpēc laika, lai iepazītos, netrūka. Sarunas sāka raisīties arvien tekošāk un starp Lindu un Kasparu uzdzirkstīja flirts.

Vēl nedaudz sarunu un Kaspara siltā roka jau atradās uz Lindas kājas. „Cik Tev karsta plauksta,” noteica piesarkusī meitene. Uz ko Kaspars atbildēja: „Kopš man blakus apsēdies tu, tas nav vienīgais, kas man ir karsts.” Linda vēderā sajuta kņudoņu. Pēc neilga, nevaikla klusuma brīža, nedaudz vilcinoties Linda pieliecās tuvāk puisim un ausī iečukstēja: „Ejam uz tualeti.” Kaspars sajuta Lindas mēles galiņu pieskaramies viņa auss ļipiņai. Viņam to nevajadzēja atkārtot divreiz, un saņēmis Lindu aiz rokas, Kaspars devās vīriešu tualetes virzienā. Abi iegāja tajā un ieslēdzās. Linda apsēdināja Kasparu uz poda vāka, nostājās viņam priekšā un, kustinot gurnus, it kā dejodama atvilka jakas rāvējslēdzēju, pacēla krekliņu virs sarkanā, mežģīņu krūštura un pieliecās, atklājot savu tvirto krūšu formas. Kaspars pārcēla krūštura bļodiņas pāri krūtīm un, it kā no jauna atklātu Ameriku, savā priekšā atklāja seksīgos Lindas krūšu galiņus. Viņš pieliecās pie tiem un lēnām aplaizīja. Tie bija piebrieduši un cieti. Kamēr Linda atpogāja viņa bikses, viņš atrāva savu kreklu un atbrīvoja Lindas augšdaļu no apģērba. Tualetes spogulis sāka aizsvīst, gaiss bija smacīgs un karsts. Lindas roka aizslīdēja aiz Kaspara biksēm un izvilka lielo locekli. „Mmm, skūts,” viņa smaidot noteica un, ar pirkstiem masējot oliņas, paņēma locekli mutē. Mirkli strauji elpojot un baudot meitenes mēles pieskārienus, Kaspars uzrāvās kājās, noskūpstīja Lindu un pagrieza pret izlietni. Viņš norāva džinsus līdz viņas slaido kāju ceļgaliem un lūdzoši pavēlēja: „Pieliecies”. Linda atspiedās pret spoguli, atstājot uz tā savu plaukstu nospiedumus un atšāva dupsīti, lai no mugurpuses būtu vieglāk piekļūt viņas mazajai, miklajai pežiņai. „Kāpēc tu vilcinies?” Linda satrauktā balsī jautāja. „Man nav prezervatīva,” atbildēja puisis. „Es gribu just tavu locekli, mums prezervatīvs nav vajadzīgs,” viņa atbildēja un tūlīt pat sajuta sevī ieslīdam vēl nesen nepazīstamā puiša locekļa piebriedušo galviņu, un tad jau arī pārējo locekli. Viņa noelsās, notrīcēja.. Un sāka kustēties pretī lai sajustu to ieslīdam vēl dziļāk. Tā bija pirmā reize, kad viņa atdevās svešiniekam. Viņa balss un manieres.. Viņš bija īpašs, jo priekšzīmīgo meiteni, viņai nemaz negribot, spēja padarīt mitru un traku.

„Drāz mani!” viņa lūdza svešinieku. Kaspars parāva meiteni aiz matiem un drāzās viņas pežiņā arvien straujāk. Kaspara pauti sitās pret meiteni, kad viņš savu locekli pilnībā ieslidināja Lindā. Ja arī kāds gāja gar toleti, tad koridorī noteikti varēja dzirdēt paukšķus un elsienus - abi pie sevis domāja, un tas viņus uzbudināja vēl vairāk. Linda iekodās savā apakšlūpā un ievaidējās, viņa sasniedza orgasmu, pirmo patieso savā dzīvē. Pēdējā mirklī Kaspars izrāva savu locekli no Lindas un īpaši netēmējot izšļāca apjomīgus un blīvus spermas lādiņus uz meitenes muguras. Linda aizvēra acis un baudīja kā siltā sperma notek gar viņas apaļīgo dibentiņu, viņa pagriezās, maigi noskūpstīja puisi, sakārtojās un teica: „Prieks iepazīties, svešiniek.” Kaspars pasmaidīja, izvilka no kabatas lapiņu un uzrakstīja savu telefona numuru. „Es negribu būt tikai svešinieks,” viņš iebāza lapiņu Lindas džinsa bikšu aizmugurējā kabatā. Linda pasmējās, „Tu taču pie ārsta mani palaidīsi pa priekšu, vain e?” viņa noteica un nesagaidīdama atbildi izgāja no tualetes, atstādama Kasparu vienatnē.

* Foto no http://biliyorumyapiyorsunuz.tumblr.com