Veronika

Esmu patstāvīgs jaunietis. Mācos Latvijas Universitātes Ekonomikas fakultātes pirmajā kursā, īrēju istabiņu no vienas večiņas, kas dzīvo viena pati četristabu dzīvoklī Staļina mājā Teikas rajonā. Večiņa kurla, tādēļ TV vai radio vienmēr tiek griezts uz pilnu klapi. Dažkārt stipri kaitina, sevišķi ņemot vērā viņas modi atstāt aparātu ieslēgtu un doties pastaigā vai iepirkties. Taču īres maksa zema un večiņas dzirdes problēmām ir arī zināmi plusi, proti, es mierīgi varu pārnākt mājās krietni pāri pusnaktij un neuztraukties, ka uzmodināšu namamāti. Arī meiteni varu vest ciemos un darīt velns sazin ko nevienu netraucējot… Bet meitenes man šobrīd nav. Tā es darba dienās pilnībā nododos zinību granīta kalšanai, piektdienu vakarus pavadu kursa biedru pulkā, šturmējot Rīgas nakts klubus un alus bārus, bet nedēļas nogales veltu konspektu pārrakstīšanai un masturbācijai.

Šad un tad saimnieci nāk apraudzīt viņas mazmeita - sieviete ap 35. Cik noprotu no večiņas zobgalībām, meita nav precējusies, par spīti vairākus gadus ilgām romantiskām attiecībām ar kaut kādu pazīstamu aktieri. Uzlūkojot sievieti, katrreiz nodomāju, ja vien viņa nebūtu tik ļoti pieķērusies tam bohēmas pārstāvim, jau sen būtu sievas kārtā. Diez vai tik simpātiska būtne cieš no uzmanības trūkuma. Apveltīta ar sievišķīgiem apaļumiem īstajās vietās un slaidu vidukli sieviete acumirklī piesaista uzmanību un rosina fantāziju. Kastaņbrūni čirkaini mati līdz pleciem, apburošs smaids, akurāts deguntiņš un izteiksmīgas acis - viņa liek ticēt tam, ka sieviete ir īpašs radījums uz šīs grēcīgās zemes. Mani aizkustina viņas rūpes par māti, pārliecība par mīļotā vīrieša talantu un neviltota interese par manām gaitām universitātē. Uztveru viņu gluži kā savu vecāko māsu, kuras man nekad nav bijis. Tas, protams, netraucē man, hormonu viesuļa pārņemtajam jauneklim, fantazēt par to kā viņa masturbē, ejot dušā. Kā viņa kaila noguļas vannā, atgriež ūdeni, paņem rokās dušas klausuli un virza to tuvāk savai intīmai vietiņai. Kā vannas istabu piepilda tvaiks, gaiss kļūst smags, elpošana dziļāka un straujāka. Kājas saliektas ceļos, kaunuma lūpas pavērtas un ūdens šalts triecas maigajā miesā, kairinot piebriedušo podziņu. Tā, masējot savu locekli, iztēlojos kā viņas augums saspringst orgasma gaidās un fantāzijas noslēgumā beidzu ar viņu reizē.

Lūk, arī šorīt, pirms mani pamodina saimnieces iemīļotā šova Super Bingo skaņas, sapņoju par Veronikas kailo augumu, kas trīs mana locekļa gaidās, par viņas lūpām, kas ilgojas manas miesas… Kas attiecas uz manām ilgām, te viss ir skaidrs, roka jau darbojas sinhroni norisēm manā iztēlē. Šoreiz man nav vēlmes ilgi sevi mocīt un esmu ieplānojis vienkārši nolaist, tāpēc strauji tuvojos savai kulminācijai, kad pēkšņi troksnis no blakus istabas pāraug dārdoņā. Es atveru acis un redzu, ka durvis ir atvērtas un tajās stāv Veronika – večiņas mazmeita. Lūkojoties tieši viņai acīs, es izjūtu neizturamu uzbudinājumu un sāku šļākt. Sieviete izskatās nedaudz apjukusi un, iespējams, tieši pārsteiguma moments liek viņai rīkoties instinktīvi. Citādi es nespēju izskaidrot to, kas seko. Viņa ielec gultā man blakus un steidzīgi aptver manu peni ar muti. Kaislīgi sūcot, viņa labpatikā kunkst un izgaršo katru spermas lāsīti pirms norij. Esmu šokā, bet tur lejā viss notiek neatkarīgi no manas gribas, sperma šļācas vēl un vēl, redzu, ka viņai tomēr neizdodas laikus norīt visu un gar lūpas kaktiņiem spraucas smalkas tērcītes. Taču viss labums tiek rūpīgi uzlaizīts kā visgardākais kārums. Par spīti intensīvām beigām, loceklis no pāruzbudinājuma nesašļūk, bet izstaro apņemšanos iepriecināt ar savu klātbūtni arī karsto petenīti. Veronika, kaisles pārņemta, steidzas izmantot izdevību un neminstinoties rauj nost savas drēbes, savelk svārkus virs gurniem un pabīda biksītes maliņā, pirms viņa uzguļas man virsū, pagūstu saskatīt tumšās kaunuma spalviņas un sārtās vagīnas lūpiņas starp tām. Locekli apvij karstais miklums, un es izbaudu maigāko un reizē kaislīgāko skūpstu no visiem jebkad baudītiem. Viņas mēle joprojām glabā manu garšu, bet tā izpilda tik filigrānu deju manā mutē, ka uzbudinājums nomāc aizspriedumus. Es ļaujos šīs sievietes uzņemtajam ritmam un vēlmei. Slidinu rokas pāri augumam un mirklī, kad tās uzguļas viņas apaļajam, bet stingrajam dupsim, viņa pasaka pirmos vārdus, kopš iebrāzās manā istabā: “stiprāk, mīļais!” Satveru viņu ciešāk un spiežos pretī, cik vien sparīgi spēju. Veronika ir koši piesarkusi. Iespējams, tas ir no pēkšņām kustībām un fiziskās piepūles, iespējams, tādēļ, ka kaunējās dēļ savas bezspēcības kaisles priekšā. Iespējams, tāpēc, ka tuvojas tam burvīgajam brīdim, kad zeme saplūst ar debesīm un izzūd visas robežas. Es jūtu, ka viņas vagīna sakļaujas ciešāk ap manu peni, sievietes elpa ķļūst biežāka un skaļāka. Viņa beidz. Atliek cerēt uz atkārtojumu un turpinājumu..

* Foto no www.vitadonna.com